Zvejnieka dēls (1940) –Režisors
Vilis Lapenieks.
Galvenajās lomās: Oskars – Pēteris Lūcis, Anita –
Nina Melbārde. Pēc Viļa Lāča romāna. Šīs filmas panākumi
bija fenomenāli.
Nedēļām ilgi Rīgas un provinces kinoteātri rādīja “Zvejnieka dēlu”
pārpildītās
zālēs. Filma guva panākumus arī kaimiņzemēs – Lietuvā, Igaunijā un pat
Balkānu
valstīs. Šī filma atspoguļo vecās paaudzes iesūnojušo uzskatu
saduršanos ar
jaunā laika garu, ko sevī iemieso zvejnieka dēls Oskars. Viņš simbolizē
to
mūžam dzīvo latvieša spēku, kas laiku pa laikam ceļas augšā un pārveido
pasauli
ar saviem ideālajiem darbiem.
Velna kalpi (1970) - Režisors:
Aleksandrs Leimanis.
Galvenajās lomās: Haralds
Ritenbergs, Arturs Ēķis, Eduards Pāvuls, Lolita Cauka, Olga Dreģe,
Baiba
Indriksone, Kārlis Sebris, Elza Radziņa, Ingrīda Andriņa, Jānis Osis. Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā uzņemtā
muzikālā
piedzīvojumu komēdija "Vella kalpi" tiek uzskatīta par pirmo
kostīmfilmu latviešu kinematogrāfā. Tās sižeta pamatā - viduslaiku
Rīgai
veltītie Rutku Tēva (Arveda Mihelsona) vēsturiskie romāni. No šīs
filmas nāk
arī vēl joprojām populārā dziesma par trīs vīriem, “kas droši cīnījās,
no
Daugavas līdz Gaujai par viņiem brīnījās”. Sižets - Trīs braši latviešu
puiši -
Andris, Pēteris un Ērmanis - taisnības, draudzības un mīlestības vārdā
veic
pilnīgi neiedomājamus, pārdrošus varoņdarbus. Par varoņdarbiem tie
dēvējami
tāpēc, ka pretinieku pusē ir spēks un arī vara, tiesa, reizēm gan
pretiniekam
nav atvēlēts prāts un attapība... Drosmīgos puišus viņu gaitās pavada,
stiprina
un balsta trīs jaunavas, kas viņus mīl un kuras arī viņi mīl: Ruta,
Anna un
Lēne, tāpat drosmīgas un gudras, jautras un asprātīgas. Nav tādu
pretinieku,
kas spētu stāvēt pret šiem sešiem - viņu kopīgajiem spēkiem un ar kopā
liktajiem prātiem.
Dāvana vientuļai
sievietei (1973) - Režisors:
Ē. Lācis Galvenajās lomās: V.
Artmane, L.Krivāns, E. Maisaks, H.
Romanova, H.Liepiņš, V.Skurstene
Pēc L.Vāczemnieka scenārija uzņemtā ekscentriskā komēdija stāsta par
vieglo
automašīnu zagļiem un milicijas medībām, lai šos veiklos zeļļus
notvertu.
Nebija jau tajos laikos mašīnu zagļiem tādas izvēles, kā tagad, bet
tāpēc jo
acīgāk sekoja katra "žigulīša" ienākšanai "apritē". Un šajā
reizē nāk tieši tāda izdevība – vientuļa lauku sieviņa tiek
pie savas
mašīnas. Kā lai veiklie svešo braucamrīku savācēji tādu izdevību
palaistu
neizmantotu? Skatītāju sirdsmieram – tie ir slazdi, tāpēc
sekojot
notikumiem, nevajag daudz uztraukties par vientuļās vecenītes likteni,
svarīgāk
ir vērot, kā zagļi pamazām aizvien vairāk sapinas izliktajos
tīklos.Filmā daudz
smieklīgu situāciju, triku, žanriski precīzi komēdijā iekļāvās kuriozie
reklāmas iespraudumi un multiplikācija.
Limuzīns Jānu
nakts krāsā (1981) -
Režisors: Jānis Streičs Lomās: Lilita Bērziņa, Olga Dreģe, Uldis Dumpis, Gundars
Āboliņš, Baiba
Indriksone, Boļeslavs Ružs, Diāna Zande, Līga Liepiņa, Romualds Ancāns,
Ēvalds
Valters.
Sižets
- Mirtas tantei jau pāri astoņdesmit. Vīrs
aizsaulē,
dēlus paņēmis karš. Vientuļa viņa vada dienas, apdarot darbus, cik
spēka
pietiek. Vienīgi kaimiņi – kolhoza traktorista Jāzepa Giluča
kuplā ģimene
- vienmēr ir līdzās: ar labu vārdu, ar atbalstu. Un tad – vienā dienā
viss
pārvēršas. Mirtas tantes rokās nejauši nokļuvusī loterijas biļete
izrādās no
laimīgajām, un tagad viņas šķūnītī stāv tiem laikiem lepns
limuzīns –
“Pelēcīte”, kā viņa pati saka, kuras dokumentos ierakstīts: "baltās
nakts
krāsā". Latvieši teiktu - "Jāņu nakts krāsā". Uzzinājuši par
Mirtas tantes lielo laimestu, sarodas radi, pusradi un radu radi – visi priecīgi satikt tanti, visi
iztapīgi
gatavi palīdzēt… un sākas pietiekami ironisks stāsts par alkatību,
divkosību,
par naivu viltību, par tādu kā iemīlēšanos un visādiem ķīviņiem. Mirtas
tante
tikai raksta un pārraksta testamentus – kurš nu katrā brīdī liekas
visvairāk
pelnījis lielo mantojumu.
Mirtas tante – latviešu teātra dāmas Lilitas
Bērziņas vislielākā un
skaistākā kino loma, par ko paldies režisoram Jānim Streičam. Arī
pārējās lomās
visi dara, ko spēj, ironiskajā komēdijā radot neaizmirstamus, laika
gaitā jau
folklorizējošos tēlus...Visu
laiku skatītākā un mīlētākā latviešu filma.
Rīgas
sargi (2007) - Režisors Aigars
Grauba.
Galvenajās lomās Jānis
Reinis, Elita
Kļaviņa, Artūrs
Skrastiņš, Ģirts
Ķesteris. Latvijā uzņemta vēsturiskamākslas
filma par 1919.
gada novembra
notikumiem pēc 1.
pasaules kara beigām, Brīvības
cīņu laikā. Filma uzņemta no 2004.
līdz 2007. gadam, īpaši filmas uzņemšanas vajadzībām uzceltā
kinopilsētā Cinevilla.
"Rīgas sargi" jau piektajā tās rādīšanas nedēļā kļuva par skatītāko
latviešu filmu, kas tapusi pēc neatkarības atgūšanas, kad to bija
noskatījušies
vairāk nekā 123 000 skatītāju. Pašlaik filmu “Rīgas sargi” ir
noskatījušies vairāk
kā 168 tūkstoši cilvēku. Sižets - pēc ilgajiem Pirmajā pasaules karā
svešumā
pavadītajiem gadiem Mārtiņš (Jānis
Reinis) atgriežas
Latvijā pie savas līgavas Elzas (Elita
Kļaviņa). Tikām Rīgu
grasās sagrābt vācu karaspēks krievu virsnieka Pāvela
Bermonta vadībā un šķiet, ka vienīgā Latvijas cerība
iepretī vācu
pārspēkam ir Sabiedroto valstu atbalsts. Tomēr Mārtiņš un saujiņa citu
drošsirdīgo
ir gatavi cīnīties par Latvijas neatkarību.